2005-03-14 Toms Ancītis, «Latvijas Avīze» Skolas prestižu ceļ olimpiādes
«Es mācos Latvijas prestižākajā skolā,» lepni apgalvo vidusskolēns. Kāds pamats viņam tā sacīt, un kā zināt, kura vidusskola ir pati labākā, izcilākā, elitārākā? Izglītības ministrija oficiālus skolu reitingus neveido, apliecina izglītības ministrijas Vispārējās izglītības departamenta izglītības attīstības nodaļas vadītājs Edgars Grīnis. «Ik pa brīdim kaut kur tādi tiek pieminēti, uz tiem atsaucas, bet, no kurienes šādi dati, grūti pateikt,» atzīstas E. Grīnis. «Labdien! Mūsu skola reitingā ieņem 32. vietu…» ar šādiem vārdiem sākta E. Grīnim uz galda stāvošā vēstule ministrijai, kuru atsūtījuši kādas Rīgas vidusskolas skolēni. «Vēstules, kurās uzsvērta vieta mistiskā skolu reitingā, sūtītas arī no citām skolām,» saka Izglītības ministrijas speciālists, «taču ministrijas nostāja ir skolas ne pēc kādiem rādītājiem nedalīt labākajās un sliktākajās, jo šādu informāciju var neobjektīvi iztulkot.» Viss balstās uz stereotipiem Sarindojot skolas pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, vienā maisā tiktu sabērtas izglītības iestādes, kurās mācās ar lielu konkursu izsijāti paši spējīgākie bērni, un citas, kurās skolotāji pieliek milzu pūles, lai kaut vai viduvējus rezultātus spētu sasniegt skolēni, kuriem mācības padodas ne sevišķi labi. Skolēnu un viņu vecāku apziņā prestižāko skolu «tops» veidojas, dzirdot paziņu un draugu atsauksmes, turklāt iespaido arī gadiem ilgi veidojies konkrētās skolas tēls, spriež Rīgas pilsētas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inguna Almbauere, kuras pārstāvētā institūcija skolu reitingus neveido, jo tas varētu radīt bīstamu skolēnu noslāņošanos «elitārajās» un «parastajās» skolās. Mēraukla viena Jau septiņus gadus Latvijas skolu reitingu pēc skolēnu sasniegumiem olimpiādēs un zinātniskajos darbos izstrādā Draudzīgā aicinājuma fonds. Skolas tiek sarindotas pēc īpaša koeficienta, kas veidots, skolēnu sasniegumu skaitu izdalot ar skolas skolēnu kopskaitu. Katru gadu uzvarētājs mainās, bet pērn šajā konkursā pārliecinošu pirmo vietu ieguva Daugavpils krievu vidusskola — licejs — skola, kurā ar īpašu apmācību sistēmu tiek skoloti īpaši apdāvināti un talantīgi bērni. Skolā mācās aptuveni 600 bērnu un jau no pirmās klases priekšmetus māca priekšmetu skolotāji, nevis klases audzinātājs. Otro vietu Latvijā ieņem Rīgas Valsts pirmā ģimnāzija, kuras absolventi pazīstami kā teicami matemātiķi. Lai iestātos šajā skolā, jāiztur konkurss vidēji četri skolēni uz vienu vietu. Savukārt trešajā vietā konkursā «Draudzīgā aicinājuma balva» ir Rīgas 40. vidusskola.
|