| 2006-05-09 Zemgales Ziņas Panākumi mācību olimpiādēs – objektīvs kritērijs?
Kā vienu no galvenajām nākotnes vīzijām saistībā ar skolēnu mācību olimpiādēm izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža izvirza domu, ka talantīgāko un uzcītīgāko skolēnu pedagogu algām būtu jāpalielinās atkarībā no audzēkņu veikuma. Jau pašos pamatos šādai idejai ir nopietni trūkumi, kas nākotnē var negatīvi ietekmēt visu izglītības sistēmu.
Pirmkārt, pēc kādiem kritērijiem noteiks skolotāja veikumu? Zināms, ka pamatus un interesi skolēnos rada pirmo klašu pedagogi (protams, neskaitot ģimeni, kam bieži vien ir lielākā loma panākumos), kas turpmāk varēs lūkoties, kā viņu vai prestižo skolu vecāko klašu kolēģi nosmels «krējumu» un pārņems darba rezultātus. Protams, jāatzīst šo skolotāju talants un gribasspēks, taču kā un vai vispār tiks novērtēti tie, kuri panākumiem pielikuši roku jau iepriekš.
Interesanti būtu arī uzzināt, cik konsekventi tiks novērtēti skolēnu sasniegumi olimpiādēs un kā tie tiks attiecināti uz skolotāju algām. B.Rivža min, ka būtu jāapbalvo mācību olimpiāžu uzvarētāju skolotāji, tajā pašā laikā atzīstot, ka 2005./2006. mācību gadā 20 mācību olimpiādēs izcīnītas 58 zelta, 87 sudraba, 124 bronzas medaļas un 2528 atzinības. Saskaramies arī ar problēmu, ka ir vizuālās mākslas, franču valodas un dažu eksakto priekšmetu olimpiādes, kur izcīnīto godalgoto vietu skaits sniedzas desmitos.
Vai būtu taisnīgi un samērīgi pielikt pie algas skolotājiem, vērtējot skolēnu izcīnīto vietu skaitu, ja citos priekšmetos ir tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas piešķirtās medaļas (politikā, angļu valodā). Pašreizējās kārtības ietvaros, kad nav noteikti vienoti visu mācību olimpiāžu kritēriji – cik vietas piešķirt, kā noteikt uzvarētāju, izskatās, ka katras olimpiādes vērtētāji rīkojas pēc saviem ieskatiem. Situācijā, kad jānosaka uzvarētāji, vērtētājiem iespējams kādu ievilkt pie medaļniekiem, kādu atkal atstāt aiz svītras, jo vēl joprojām ir olimpiādes, kur skolēni tiek vērtēti bez šifriem. Godīgāk būtu, ja tas, kas ieguvis visvairāk punktu, būtu arī vienīgais 1. vietas ieguvējs, un tālāk notiktu medaļu un atzinības rakstu dalīšana (atzinības rakstus varētu pasniegt 5 – 10 skolēniem, kas palikuši aiz godalgotā trijnieka).
Iespējams, par B.Rivžas ierosmi palielināt algas iebildumi būtu arī tiem skolotājiem, kuru audzēkņi izcīnījuši augstas vietas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencēs. Lai sasniegtu konkurētspējīgu rezultātu skolēnu pētniecisko darbu izstrādē, pedagogiem kā darbu vadītājiem bieži jāiegulda daudz vairāk laika un pūļu, nekā sagatavojot olimpiāžu laureātus, taču šajā ziņā izglītības sistēmā ir pretrunas. Ja, pasniedzot Draudzīgā aicinājuma balvu, pēc kuras nosaka Latvijas labāko skolu reitingu, vienādi tiek vērtētas gan mācību olimpiādēs, gan zinātnisko darbu konferencēs iegūtās vietas, kāpēc skolotājiem, kas sagatavojuši audzēkņus šīm konferencēm, netiek solīti algu pielikumi? Tomēr, objektīvi vērtējot, lielāks prestižs ir mācību olimpiādēm, tāpēc vairāk sliecamies par labu viedoklim, ka jāmaina pētniecisko un mācību olimpiāžu novietošana vienā līmenī, paceļot olimpiādes nomināli augstāk, un, kamēr tas netiek izdarīts, arī labāko skolēnu pētniecisko darbu vadītājiem ir morālas tiesības pieprasīt līdzīgu algu pielikumu.
Kā skolu reitinga veidotāji, tā arī pilsētu tēvi un pilsētu un rajonu izglītības pārvaldes neredz atšķirības starp pētniecisko darbu un mācību olimpiāžu novērtējumiem. Katra sevi cienoša pašvaldība līdztekus valstī piešķirtajam novērtējumam (parasti tā ir medaļa vai kauss, grāmata un apbalvotājiem pieejamo suvenīru klāsts) sveic to pārraudzības skolu audzēkņus par sasniegumiem. Citām pilsētām tas izpaužas, dāvinot skolēniem ceļojumus uz ārvalstīm, pasniedzot naudas prēmijas, kas pirmo vietu ieguvējiem sasniedz pat 100 latu vai kā citādi suminot uzvarētājus. Iespējams, jelgavniecei, aktīvai izglītības pasākumu dalībniecei B. Rivžai vajadzētu zināt, ka pērn Jelgava izcēlās, dāvinot valsts mēroga vidusskolas mācību olimpiāžu uzvarētājiem mākslīgās ādas mapītes un pilsētas suvenīrus – tā teikt, esiet gatavi lielajai studentu dzīvei. Jelgavas rajona Izglītības pārvalde daudz dāsnāk sumināja savus audzēkņus par Zemgales novadā izcīnītajām vietām olimpiādēs, nemaz nerunājot par tādām pilsētām kā Talsi, Jūrmala, Valmiera.
Nav noliedzams, ka 10. vai 11. klasē iegūtie 50 vai 70 lati stimulētu arī nākamajā mācību gadā sasniegt vēl vairāk. Jaunajai ministrei tā vietā, lai mētātos ar nepārdomātiem ierosinājumiem, labāk uzņēmēji un pašvaldību izglītības pārvaldes būtu jāaicina uz sadarbību, lai domātu, kā stimulēt skolēnus turpmāk vēl sekmīgāk pārstāvēt savas skolas un pilsētas godu mācību olimpiādēs, kā arī mēģināt rast veiksmīgāku skolotāju novērtējumu no pašvaldību budžeta. Aicinām ieviest vienotu un noteiktu apbalvošanas kārtību valsts mēroga mācību olimpiāžu uzvarētājiem no IZM līdzekļiem.
Paradokss būtu vēstures skolotājiem pretendēt uz algas pielikumu par savu audzēkņu panākumiem. Viņi noteikti prastu to novērtēt, jo pat vairāk nekā 10 gadu pēc neatkarības atjaunošanas nemanīja, ka vēstures olimpiāde vidusskolām nav pastāvējusi un pagājušogad pēc skolēnu ierosmes parādījusies. Tas parāda vēstures skolotāju ieinteresētību mācību olimpiāžu organizēšanā un skolēnu gatavošanā, kas brīžiem pat tiek uztverts kā lieks apgrūtinājums. Nebūtu pareizi apgalvot, ka tādi ir visi skolotāji, taču viena darvas karote var sabojāt veselu medus mucu, tādēļ iesakām skolotājiem, redzot problēmas un aplamības izglītības sistēmā, ziņot un tādējādi kopīgiem spēkiem censties tās novērst.
Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā skolotāju algām vēl noteikti jāpalielinās, un tas tiek pakāpeniski darīts, taču jāizvērtē mehānisms un jāsagatavo atbilstošs pamats. Ja tas tiktu darīts ar skolēnu olimpiāžu rezultātu palīdzību, tas veicinātu netaisnīgas situācijas, kā arī muļķīgus paradoksus un, iespējams, pat neveselīgu konkurenci starp skolotājiem. Tāpēc aicinām jauno izglītības un zinātnes ministri un IZM censties atrast kādu citu – objektīvāku – skolotāju darba kvalitātes novērtējuma sistēmu, ko varētu īstenot.
Saīsināti no www.delfi.lv
Māris Onževs,
Andris Rimša (vairākkārtēji olimpiāžu uzvarētāji) | 