| 2009-05-18 Ilze Kuzmina / Latvijas Avīze Labāko skolu pēc reitingiem neatrast
Latvijā nav vienotas un skaidras nostājas par izglītības kvalitātes jēdzienu
Skolu reitingi neatspoguļo patieso izglītības kvalitāti tajās, un, izrādās, izglītības kvalitāti nav nemaz tik vienkārši definēt. Bijušais Cēsu Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas direktors Jānis Endele, kurš izstrādājis metodiku, kā veidot skolu reitingu pēc skolēnu sasniegumiem mācību olimpiādēs, pats atzīst, ka pēc šiem rādītājiem vien par kvalitāti nevar spriest: "Izglītības kvalitātes noteikšanai šis reitings nav īsti piemērots, jo ne jau visos priekšmetos ir olimpiādes. Ja bērnam ir dotības nevis matemātikā, fizikā vai valodās, bet kādā īpašā jomā, vecākiem, lemjot, kurā skolā bērnu laist, šis reitings neko nedos."
Tomēr vismaz daļēji par skolotāju darbu skolās pēc olimpiāžu rezultātiem var spriest. Piemēram, Rīgas 6.vidusskolā, kur mācās tūkstošiem bērnu, gadiem nav bijis neviena valsts olimpiāžu uzvarētāja. "Un nevar būt tā, ka tieši šajā skolā ir netalantīgi bērni. Visticamāk, tā ir skolas vadības vaina! Skolotājs nestrādā, lai attīstītu bērnu talantus. Esmu secinājis, ka līdz 7.klasei bērns ar talantu vien var gūt panākumus. Vēlāk gan bez darba neiztikt," teic J.Endele.
Nebūs "olimpiāžu" reitingu
Kad J.Endele izstrādāja metodiku šādai skolu vērtēšanai, viņš bija iecerējis labākajām skolām pēc olimpiāžu rezultātiem balvu pasniegt tikai desmit gadus: "Toreiz bija doma, ka vietā nāks kāda labāka vērtēšanas sistēma. Šis reitings tomēr ir vienpusīgs; skola te tiek vērtēta pēc viena rādītāja, kas turklāt varbūt pat nav tas svarīgākais." Šā gada rudenī balvas labākajām skolām pēc ierastā reitinga tiks pasniegtas pēdējo reizi.
J.Endele jau izstrādājis jaunu metodiku skolu sarindošanai. Jaunā sistēma būtu balstīta uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. "Uz tiem var būvēt ļoti nopietnu skolu vērtējumu," uzskata J.Endele. "Oponenti, protams, varētu iebilst, ka centralizētie eksāmeni taču nenotiek visos priekšmetos, turklāt te parādās skolēna līmenis tikai 12.klasē. Taču vismaz eksaktajos priekšmetos skolotājs īsā laikā nevar bērna zināšanu līmeni būtiski pacelt. Tā ka, ja labas zināšanas ir 12.klasē, kvalitāte bijusi jau iepriekš," spriež J.Endele. Pilnīgākai sasniegumu noteikšanai varētu izmantot arī skolēna vidējo atzīmi. Te gan toties varētu būt iebildumi par neobjektivitāti – ne visās skolās prasības ir vienādas. "Tomēr tad salīdzinājumā ar centralizēto eksāmenu rezultātiem varēs labi redzēt, kurās skolās mācību process nav gluži objektīvs," norāda J. Endele.
Iecerētais modelis gan balstītos uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, taču nozīme saglabātos arī olimpiāžu rezultātiem. Lai jauno skolu vērtēšanas sistēmu pabeigtu, pietrūkst 3000 latu, tāpēc noderētu ieinteresēts sponsors.
J.Endele domā – ja izglītības ministri mainītos retāk, jaunā skolu vērtēšanas sistēma jau būtu ieviesta. Uz viņa izstrādāto metodiku labvēlīgi raudzījusies gan Ina Druviete, gan arī Baiba Rivža, taču zaudējušas amatu, pirms jaunā sistēma ieviesta. B.Rivža pat ierosinājusi veikt skolu vērtēšanu pēc skolēnu sasniegumiem katrā priekšmetā. "Tad varētu labi redzēt, kura skola ir spēcīgāka matemātikā, kura svešvalodā, kura citos priekšmetos," skaidro J.Endele. Viņaprāt, skolas jāsarindo tieši pēc visuzticamākā rādītāja – skolēnu zināšanām.
... | 