Šobrīd vispārizglītojošo skolu darbība Latvijā tiek vērtēta tikai vienā kategorijā – pēc olimpiāžu rezultātiem. Labākās skolas saņem Draudzīgā aicinājuma balvu. Nākamgad Draudzīgā aicinājuma fonda dibinātājs Jānis Endele iecerējis reitingus veidot pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tātad vienīgais reitings būs vispārizglītojošām vidējās izglītības iestādēm. Ministrija izvirzījusi saukli «ceļā uz izcilību». Kā par to pārliecināsimies? Vai reitingu vajadzētu kā atskaiti pašām skolām? Kā iespēju bērnu vecākiem izvēlēties labāko savam bērnam? Kā veidojas izcilība?
Izlasot Draudzīgā aicinājuma balvas saņēmēju viedokļus par izcilības veidošanos, rodas secinājums – izcilību veido iniciatīvas bagāts pedagogs – personība, kas pašaizliedzīgi un radoši veido sadarbību ar pašpārliecinātiem skolēniem. Skolotājam vienmēr jābūt pieejamam, tāpat arī jābūt iespējai strādāt ar labāko materiāltehnisko bāzi un labākajiem speciālistiem. Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes pozīcija šajā jautājumā – katras skolas individuālās izcilības sasniegšana. Ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe, paužot ministres viedokli, norāda, ka sasniegumi, ko skolēni gūst vietējās vai starptautiskajās olimpiādēs, ir būtiski, bet vēl svarīgāka ir katra skolēna individuālo sekmju dinamika. "Katrai skolai ir jāstrādā savu skolēnu vajadzībām."
Mārtiņš Kālis, «Iespējamās misijas» skolotājs Limbažu 1. vidusskolā, māca matemātiku: «Centralizēto eksāmenu rezultāti ir visobjektīvākais rādītājs skolu sasniegumiem, taču jāņem vērā fakts, ar kādiem skolēniem skola strādā – vai tikai ar labākajiem vai ar tādiem, kādi ir. Tātad jāvērtē sekmju dinamika. Otrkārt, bērnu sociālekonomiskie aspekti – šī bērna izaugsme arī ir svarīga. Domāju, ka tikpat nopietni rezultatīvie rādītāji kā vidusskolām centralizētie eksāmeni pamatskolām ir valsts ieskaišu rezultāti. Lai arī tie nav tik objektīvi, jo netiek laboti centralizēti, jāatceras, ka reitingi kā tādi nekad nebūs ideāli objektīvi. Tāpat kā saka par ekonomikas modeļiem – visi ir nepareizi, bet daži no tiem ir noderīgi. Pirmkārt, nepieciešams noteikt mērķi, kam reitingu veidot. Ja nepieciešams skolas sarindot kā sportā labākos, tad centralizēto eksāmenu rezultāti ir piemēroti. Manuprāt, būtiskāk palīdzēt bērnu vecākiem veikt izvēli, kurā skolā mācīties bērnam. Reitingos svarīgs būtu arī skolēnu, skolotāju, vecāku vērtējums – kas nebūs īpaši objektīvs, bet būtisks papildinošs kritērijs. Var ņemt vērā arī sporta, mākslu sasniegumus, kā arī interešu izglītības iespējas, sasniegumus. Taču, lai šos visus rādītājus vienkopus apkopotu, – tas ir milzīgs darbs. Es domāju, ka reitingi varētu noderēt kā skolas rezultatīvo sasniegumu rādītājs priekšmetu apgūšanā, bet, kas attiecas uz veidu, kā skolas panāk rezultātu, vecākiem personiski vajadzētu iepazīties ar skolu darbību. Tad paši arī varētu spriest, kuras skolas darbības veids ir piemērotākais bērnam. Es domāju, ka skolām jābūt atvērtākām sadarbībai ar vecākiem.»
Vladimirs Samohins, Pļaviņu ģimnāzijas direktors, saņēmis Izglītības un zinātnes ministrijas augstāko apbalvojumu par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu un jauniešu izglītošanā: «Ir grūti noteikt kritērijus, pēc kuriem tiešām objektīvi savstarpēji varētu salīdzināt visas Latvijas skolas. Pirmkārt, svarīgs ir bērnu sastāvs skolās. Piemēram, Pļaviņās ir daudz čigānu tautības pārstāvji, kas kopējo sekmju līmeni stipri pazemina. Otrkārt, labākie skolēni, kuri pēc 9. klases to var atļauties, aiziet prom no mūsu pilsētas, jo mēs neesam centrs, nav tik daudz iespēju pilnveidoties. Tas, ka esam vislabāk nodrošinātā skola Latvijā informāciju tehnoloģiju jomā, nenodrošina mums iespēju «izsisties», jo strādājam ar tādiem skolēniem, kādi ir. Faktiski nekādu citu rezultatīvo rādītāju bez olimpiāžu un centralizēto eksāmenu datiem nav. Tajā pašā laikā otra tendence ir tāda, ka darba apstākļu dēļ pie mums ir gatavi nākt strādāt ļoti daudz pedagogu, tikai nav bērnu, ko mācīt.»
Ināra Boka, Rīgas Ukraiņu vidusskola, direktores vietniece: «Būtu jāvērtē ne tikai centralizētie eksāmeni, bet arī ministrijas ieskaites 3. un 6. klasēs, jo tie ir svarīgi bērna attīstības posmi. Protams, viennozīmīgi – šie nav vienīgie rādītāji. Svarīgi, kur skola atrodas – pilsētā vai laukos, kāds materiāltehniskais nodrošinājums. Jāpamana katras mazās skoliņas individuālā izaugsme uz valsts fona. Ļoti labi to parāda arī zinātniski pētnieciskie darbi (ZPD) – kā skola izskatās pilsētas līmenī un kā valsts.«
Indra Pļaviņa, skolotāja Kauguru sākumskolā «Atvase»: «Vērtējot skolas pēc rezultātiem, ko bērns var sasniegt, apgūstot mācību priekšmetus, būtu jāņem vērā eksāmenu rezultāti. Arī sākumskolām un bērnudārziem būtu svarīgi veidot reitingus, jo bērns mācās mācīties jau no agras bērnības. Un te būtu svarīgi, lai ieskaišu rezultāti tiktu salīdzināti ar citu skolu rezultātiem pilsētā un valstī vidējo rādītāju. Taču vecākiem, izvēloties skolu, papildus būtu jāskatās, cik piemērotas bērnam būs skolas īstenotās programmas. Vai tās būs piemērotas īpaši talantīgam bērnam vai arī skolēnam, kuram ir grūtības apgūt priekšmetus. Otrkārt, būtisks ir tehnoloģiju nodrošinājums. Treškārt, iespējas piedalīties ārpusklases pasākumos interešu izglītībā, kuros skolēni konkrēti pielieto savas spējas. Domāju, vajadzētu vērtēt arī skolas aktivitāti, piedaloties dažādos projektos mācību procesa īstenošanas laikā. Atbalstu projekta «Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos» vadītājas E. Papules ideju publicēt labāko pedagogu pieredzi – pašvērtējumus. Tie būtu jāievieto skolas mājas lapā, kurai noteikti jābūt. Tāpat kā e-klases nodrošinājumam, jo tas sniedz iespēju vecākiem sazināties ar priekšmetu pedagogiem arī elektroniski un redzēt bērna sekmes.»
Marija Kuzņecova, Rīgas Rīnūžu vidusskola, direktores vietniece: «Es domāju, ka jāvērtē olimpiāžu, centralizēto eksāmenu un ZPD rezultāti. Pētnieciskie darbi šobrīd sniedz ļoti nepieciešamas prasmes turpmākajām studijām augstskolā, tāpēc ir būtiski, kā skola strādā ar šo pieeju. Manuprāt, subjektīvos vērtējumus labāk neiekļaut reitingu kategorijās.»
Reitingi tikai vidusskolām
J. Endele stāsta, ka, tiklīdz Draudzīgā aicinājuma fonds noslēgs līgumu ar «Nordea banku», kas būtu gatava uzņemties ģenerālsponsora pienākumus jaunas reitingu sistēmas izveidošanā, tā trīs vai četros mēnešos varētu tikt radīta jauna skolu reitingu veidošanas programma. «Te vērtēsim skolu kopumā pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem un atsevišķi izdalīsim datus par katru eksāmena priekšmetu. Tā būs lielāka lietderība arī vecākiem, izvēloties savam bērnam piemērotāko vidusskolu, vadoties pēc mācību priekšmetu sasniegumiem.» Iespējamā problēma – izvēles priekšmeti. «Ja skolā viens skolēns izvēlas kārtot eksāmenu izvēles priekšmetā un saņem A līmeņa vērtējumu, tad skolai nevar piešķirt visaugstāko vērtējumu šī priekšmeta pasniegšanā kopumā. Tāpēc būs nepieciešams vienoties par, piemēram, 30% slieksni, no kura vērtēt sasniegumus izvēles eksāmenos.» J. Endele vēl sola diskusijas par programmas pilnveidošanu. Pagaidām iecerēts, ka skolas tiks vērtētas četrās kategorijās: ģimnāzijas (pilsētas un valsts), vidusskolas, lauku skolas un arodvidusskolas. J. Endele uzsver, ka līdz šim ar Draudzīgā aicinājuma balvu tika vērtēts skolu intelekts, radošums, talanti, savukārt šī pieeja «vairāk atklās katras skolas individualitāti, jo var strādāt dažādos virzienos». Iecerētajā reitingu sistēmā netiks iekļautas pamatskolas. Iespējams, olimpiāžu rezultātu reitingi pamatskolām nākotnē būs pieejami elektroniski, bet neiekļausies kopējā vidusskolu reitingā.
