| 2003-07-10 Inese Baranovska / Latgales Laiks / Krievu licejs izcīna jau trešo “Pūci”
29. septembris Daugavpils Krievu liceja skolēniem un pedagogu kolektīvam bija nozīmīga diena, jo tika pārvarēts vēl viens – priekšpēdējais pakāpiens uz vienu no izglītības sasniegumu virsotnēm. Draudzīgā aicinājuma fonda veidotajā skolu reitingā Krievu licejs jau trešo gadu pēc kārtas izvirzījies laureātos republikānisko skolu vidū un saņēma ceļojošo Draudzīgā aicinājuma balvu, kas svinīgi tika pasniegta Rīgā, Nacionālajā Operā, klātesot Latvijas skolu pārstāvjiem, zinātniekiem, profesoriem un biznesmeņiem.
Reitinga pamatā ir skolēnu sasniegumi mācību olimpiādēs un zinātnisko darbu konkursos. Pēc nolikuma ceļojošo balvu skola var iegūt mūžīgā glabāšanā, ja desmit gadu laikā četras reizes kļūst par laureātu. Krievu licejam jau trīsreiz izdevies gūt uzvaru un nākamo sešu gadu laikā vēl reizi jākļūst par labāko republikāniskā mēroga skolu, lai Draudzīgā aicinājuma fonda jaukā “Pūce” skolā paliktu uz visiem laikiem. Liceja direktors Jevgēņijs Timošenko nešaubās, ka skolai tas izdosies.
Cīņa par galveno balvu neesot viegla, jo visu šo laiku Krievu licejs konkurē ar Rīgas 1. ģimnāziju, taču daugavpiliešu prioritāte esot augsta līmeņa zināšanas visos mācību priekšmetos, nevis vienā jomā. Krievu liceja mērķis esot sniegt tik labu izglītību, lai visi skolas absolventi varētu iestāties augstskolās un jau daudzus gadus tas tiek veiksmīgi realizēts, atzīst direktors. Jaunieši pēc skolas beigšanas sekmīgi iestājas dažādās augstskolās, tai skaitā arī ārzemēs. Pēdējā laikā skolēni izvēloties galvenokārt dabas zinātnes – pastiprināti studē ķīmiju, fiziku, matemātiku un bioloģiju.
Liela morālu un finansiālu palīdzību skolai sniedzot skolēnu vecāki un SO “Aizbildnis”, kā arī vietējā pašvaldība — tas sekmējot teicamas izglītības sistēmas izveidi skolā.
Nākamajā dienā pēc balvas saņemšanas skolā bija īsti svētki. Tā kā skola saņēma vienu kopīgu nedalāmu balvu, tad katra klase par panākumiem saņēma arī sponsoru dāvinātu torti.
Krievu liceja 12. klases skolēns Pāvels Andrejevs šovasar piedalījās pasaules čempionātā informātikā ASV Viskonsinas štatā. Viņam pietrūka tikai nieka viena punkta, lai iegūtu bronzas godalgu. Taču arī tas ir liels panākums, atzīst viņa skolotājs Valentīns Mihejevs, kurš saņēmis Hansabankas piešķirto 100 latu prēmiju. Pāvels esot ļoti talantīgs un neatlaidīgs jaunietis, kurš uz šīm sacensībām tiecies pakāpeniski, vispirms izcīnot uzvaru vietēja mēroga līmenī, tad iegūstot 3. vietu Baltijas valstu čempionātā informātikā, pārspējot zināšanās arī skandināvus un poļus, un iekļūstot Latvijas izlasē. Viņam ir iespēja izmēģināt veiksmi vēl nākamvasar. Skolotājs neuzskata, ka tieši viņam pienāktos lauri par Pāvela izvirzīšanos, to sekmējusi skolā izstrādātā izglītības sistēma un atbalsts no pilsētas pašvaldības, kas finansē informātikas pulciņus skolā. Pārējais esot atkarīgs no bērnu spējām un vēlēšanās mācīties. Valentīns Mihejevs uzskata Daugavpili par olimpisku pilsētu, jo šeit esot milzīgs intelektuālais potenciāls, taču ļoti grūti esot konkurēt ar Rīgu, kur izveidoti speciāli informātikas centri un jauniešiem ir daudz lielākas iespējas.
Krievu licejā skolotājs V.Mihejevs strādā jau 10 gadus, sācis ar programmētiem kalkulatoriem, tad parādījušies pirmie BK 0010 datori, tikai 1995. gadā sācis strādāt ar IBM. Tehnika strauji attīstās, taču uzdevumi informātikā arī pirms desmit gadiem bijuši ļoti sarežģīti un esot izmantojami vēl šodien.
Informātikai, viņaprāt, ir liela nākotne — tā ir tik pat pašsaprotama lieta kā runāšana un rakstīšana, kuru, starp citu, datori varētu pilnībā aizstāt. Daudzās valstīs jau esot ieviesta un arī Latvijā parādoties tālvadības apmācība. Viņaprāt, paiešot vismaz divi gadi un tā parādīsies arī Latvijas skolās. Tas nozīmē, ka skolēni pa internetu saņems un pildīs mājasdarbus, meklēs mācību literatūru, arī dienasgrāmatu nebūs. Dažās skolās jau tiekot ieviesti elektroniskie atzīmju žurnāli. Viens mīnuss gan esot – varot aizmirsties rakstīšana ar roku, jo viss tiekot datorizēts. Varbūt mācību grāmatas arī tiks izmantotas, taču, piemēram, informātikā visi materiāli tiekot ņemti no interneta, atgādina V. Mihejevs. | 