Regīna Ārmane uzskata, ka, tikai kustoties un domājot labas domas, cilvēks nenoveco. Darba mīlestība skolotājai ir asinīs – joprojām aktīva, atraktīva, dzīvespriecīga, ar neizsīkstošu enerģiju un humora izjūtu.

36 ražīgi mūža gadi ir aizvadīti Dricānu vidusskolā, strādājot par sākumskolas skolotāju, seši no tiem veltīti skolas attīstībai, veicot direktora vietnieces mācību darbā pienākumus. Skolotājas bijušie audzēkņi viņu joprojām mīl, ciena, atceras, atbalsta un ir pateicīgi par ieliktajiem pamatiem, kas palīdzējuši veidot veiksmīgu karjeru.

Ilgus gadus skolotāja R. Ārmane ir bijusi sākumskolas metodiskās apvienības vadītāja, koordinējot sadarbību visa Rēzeknes rajona sākumskolas skolotājiem, vadot atklātās stundas un organizējot ārpusstundu darbu.

Vēl aizvien cienījamā pedagoģe uztur skolas saikni ar pensionēto pedagogu saimi, ir vēsturisko atmiņu un notikumu glabātāja un vēstītāja.

Haralda Bārzdiņa pedagoģiskā darbība sākās pirms 47 gadiem Rīgas 6.vidusskolā, pārņemot skolas pūtēju orķestra vadību. Laika gaitā jauniešu orķestris iegūst nosaukumu “Auseklītis” un demonstrē augstu sniegumu, kas konkurē pat ar pieaugušo pūtēju orķestriem. Taču Haralda Bārzdiņa mērķis ir tālejošs. Būdams Rīgas 6.vidusskolas direktors, viņš dibina skolēnu simfonisko orķestri.

Skolotāja H.Bārzdiņa aizrautība ar mūziku, pašaizliedzība un pedagoga talants ir sekmējis daudzu mūziķu izaugsmi, kas savu izglītību ir turpinājuši J.Vītola Mūzikas akadēmijā un strādā profesionālos orķestros. H.Bārzdiņš ir pārliecināts, ka Dziesmu svētki ir vienīgais, kas latviešu tautu satur kopā. Ja šī tradīcija netiks kopta un uzturēta vispirms skolās, tā pakāpeniski izzudīs.

Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestris Haralda Bārzdiņa vadībā laika gaitā ir ieguvis godalgas gan Latvijas mēroga skatēs, gan starptautiskos konkursos. H.Bārzdiņš ir viens no iniciatoriem tradīcijai - katru gadu Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā 4.maijā rīkot skolēnu pūtēju orķestru defilē pie Brīvības pieminekļa. H.Bārzdiņš bijis daudzu kā skolēnu, tā Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģents.

Par skolotāju Haraldu Bārzdiņu kolēģi saka: “Ilggadējs virsdiriģents ar stingru, prasīgu žestu un izcils skolotājs.”

Pedagoga ieguldījums izglītībā novērtēts ar daudzām pateicībām un atzinībām. 2015.gadā H.Bārzdiņam piešķirts Latvijas valsts augstākais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis.

Skolotāja Gunta Bērziņa - aizrautīga un radoša, veicot uzticētos pienākumus gan kā latviešu valodas un literatūras skolotāja, gan kā direktora vietniece audzināšanas un mācību darbā, gan kā skolas direktore. G.Bērziņas vadībā Cēsu Valsts ģimnāzija no vidusskolas izaugusi par prestižu izglītības iestādi, kuras absolventi ir gaidīti ikvienā Latvijas augstskolā, kā arī sekmīgi studē ārvalstīs. Skolas sasniegtais augstu novērtēts Draudzīgā Aicinājuma fonda un Ata Kronvalda fonda reitingos.

G.Bērziņa ir dzīves vērtības zinošs un sirds gudrs cilvēks, kas strādā no sirds uz sirdi. Guntas mīlestība ir Cēsu Valsts ģimnāzija, kurā nostrādāts viss darba mūžs, sākot no 1978.gada.

Viņas darba stilam raksturīgs lietišķums, prasīgums pret sevi un citiem, problēmu risināšana mierīgā gaisotnē. Skolā gan skolēnu un skolotāju, gan kolēģu starpā valdīja cieņpilnas attiecības, darbīga, patīkama gaisotne, kas nenoliedzami bija direktores panākums.

Gunta Bērziņa - neatlaidīga, saprotoša un toleranta vadītāja, kura daudz darījusi skolas kolektīva saliedēšanā. Katram skolas darbiniekam veltīts laipns smaids un uzmundrinājums atvēra durvis uz sapratni un bija atslēga ceļā uz panākumiem.

Biruta Boze Straupes pamatskolā nostrādājusi teju 50 gadus, un starp skolotāju un matemātiku liekama vienlīdzības zīme.

Biruta Boze savu profesionālo dzīvi un brīvo laiku pensijas gados ir veltījusi skolēnu mācīšanai, izglītošanai un sagatavošanai gan ikdienas matemātikas stundām, gan olimpiādēm un konkursiem. Skolotāja vienlīdz lielu uzmanību pievērsa skolēniem, kuriem neveicās matemātikas labirintos, un stiprināja talantīgos. 1970.gadā ir sākusies B. Bozes skolēnu dalība profesora Agņa Andžāna organizētajās matemātikas olimpiādēs un konkursos. Bieži vien kāds skolēns no nelielās lauku skolas saņēma godalgotu vietu vai Atzinību valsts mērogā. 2007. un 2008.gadā, pateicoties skolēnu panākumiem matemātikas olimpiādēs, Straupes pamatskola izpelnījās augstas vietas Draudzīgā aicinājuma skolu reitingā. Skolotājas rosināti un konsultēti, vēl arvien skolēni regulāri piedalās kluba ,,Profesors Cipariņš” rīkotajos matemātikas konkursos un olimpiādēs.

Daudzi Birutas Bozes bijušie skolēni tagad ir veiksmīgi uzņēmēji, programmētāji starptautiskās firmās, skolotāji (un ne tikai matemātikas), lauksaimniecības darbinieki, ārsti, pasniedzēji, t.sk. pašas bērni Inese (matemātikas skolotāja) un dēls Andris (programmētājs) ir novērtēti savas jomas speciālisti. Skolotāja joprojām aizrautīgi tiekas ar saviem skolēniem, interesējas par viņu dzīvi un darbu.

Joprojām B.Boze ir dzīves vidū: vienmēr priecīga uzņem ciemos bijušos audzēkņus, ceļo, apmeklē koncertus un teātra izrādes.

Skolotāja Eleonora Brēde angļu valodai un izglītībai veltījusi vairāk nekā 40 gadus. Skolotāja ir izkopusi angļu valodas mācīšanas metodiku līdz smalkām niansēm, pilnveidojusi savas prasmes un sekojusi modernākajām mācīšanas tendencēm, viņas skolēni ir bijuši valsts angļu valodas olimpiāžu un konkursu laureāti.

Eleonora Brēde ir meklējusi arvien jaunas pieejas, lai attīstītu skolēnu interesi par angļu valodu. Skolotāja ir aktīvi iesaistījusies Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Jauno tulkotāju skolas pasākumos, paverot iespējas jauniešiem izmantot angļu valodas zināšanas praktiski. Ar godalgotu vietu iegūšanu un skolēnu motivēšanu radošumam izveidojusies sadarbība ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Eiropas Parlamenta tulkošanas konkursā, un Eleonora Brēde ir piesaistījusi ģimnāzijas skolēnus starptautiskajai angļu valodas konkursu kustībai “Best in English” . Šajā konkursā, kurā iesaistās vairāk nekā 34 valstis un pārstāvētas vairāk nekā 700 skolas, skolotājas E.Brēdes skolēni vairākus gadus sasnieguši 2., 3. vai 4. vietu pasaules kontekstā un 1. vai 2.vietu starp Latvijas skolām.

Ilgus gadus Eleonora Bēde ir bijusi Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas Angļu valodas metodiskās komisijas vadītāja un pratusi koordinēt kolēģu darbu tā, ka skolēnu sniegums centralizētajā eksāmenā ir augstāks par angļu valodas virziena skolu skolēnu sniegumu. Viņa ir veicinājusi ģimnāzijas piedalīšanos visos Latvijā organizētajos konkursos un atklātajās olimpiādēs. Ar savām profesionālajām zināšanām skolotāja ir dalījusies ar jaunajiem pedagogiem, būdama viņu mentore. No 2007.gada E.Brēde ir Valsts izglītības satura centra eksperts centralizēto eksāmenu darbu vērtēšanā.

Valmieras Viestura vidusskolas ilggadējo direktoru Ivaru Briedi- Trešās atmodas spilgtu personību, skolotāju un Valmieras Viestura vidusskolas direktoru no 1984. līdz 2010.gadam - raksturo pašaizliedzīga, augsti profesionāla pedagoģiskā meistarība un veiksmīga sadarbība ar skolēniem un viņu vecākiem. Ivars Briedis pilnveidojis un nostiprinājis skolēnos un sabiedrībā patriotismu Latvijas un lokālā kontekstā.

Ilggadējais Valmieras Viestura vidusskolas direktors I. Briedis popularizējis un sadarbībā ar direktora vietnieci audzināšanas jomā pilnveidojis interešu izglītības piedāvājumu, lai ikviens skolēns varētu attīstīties daudzpusīgi. Direktors ir dibinājis starptautiskus sadraudzības projektus ar Vācijas Harsevinkeles ģimnāziju, Igaunijas Vjandras ģimnāziju un Dānijas Hoje Tāstrup.

Ivaram Briedim joprojām rūp Viesturskolas izaugsme un labbūtība, viņš ir klātesošs patriotiskajās klases stundās novembrī, janvārī un maijā, kad stāsta un dalās ar savu personīgo pieredzi par svarīgiem notikumiem Latvijas vēsturē, un pasākumos, kas stiprināja un joprojām stiprina skolas vērtības.

Ivars Briedis ir izcils paraugs mūsdienu pedagogam. Viņš iedvesmo radīt, domāt, spriest un analizēt.

Darba mūžā Ivars Briedis ir saņēmis III šķiras Trīs Zvaižgņu ordeni, barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu, Draudzīgā Aicinājuma medaļu, gan Valmieras pašvaldības pagodinājumu “Goda valmierietis”.

Elīna Faļkenšteina vairāk nekā 50 gadus ir veltījusi izglītībai un ir izcila matemātikas skolotāja un metodiķe.

Lielāko daļu no skolotājas darba gaitām E.Faļkenšteina ir aizvadījusi Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolā. Starp viņas audzēkņiem daudzi ir Latvijas matemātikas olimpiāžu laureāti. Vēl šodien Elīna Faļkenšteina mēro ceļu uz skolu un strādā par skolotāja palīgu, lai skolēni viņas vadībā pilnīgāk izprastu matemātikas likumsakarības un nianses.

Skolotājas metodiskā darba prasmes un zināšanas visspilgtāk izpaudās laika posmā, kad viņa veica Rīgas pilsētas Metodiskā kabineta metodiķa pienākumus, sniedzot nenovērtējamu atbalstu un palīdzību kā jaunajiem, tā pieredzējušajiem pedagogiem. E.Faļkenšteinas zināšanas , pieredze un prasmes matemātikas didaktikā ir noslīpētas līdz niansēm, un viņa labprāt dalās savā pieredzē. Elīna Faļkenšteina ir autore vai līdzautore vairākiem desmitiem mācību grāmatu un metodisko izdevumu.

Ar patiesu pateicību novērtējams Elīnas Faļkenšteinas ieguldījums pagājušā gadsimta 70-tajos gados izveidotā matemātikas virziena skolu/klašu metodiskās darbības koordinēšanā un atbalstā.

Dundagas vidusskolas sākumskolas skolotāja Vēsma Frišenfelde 46 gadus ir sākumskolas skolotāja un skolotāja logopēde. Vēsma Frišenfelde ļoti prasmīgi, atbildīgi un radoši pilda savu skolotājas misiju, izglītojot un audzinot daudzu Dundagas paaudžu bērnus. Skolotāja atrod kopīgu valodu ar ikvienu skolēnu un rūpējas par katra bērna izaugsmi, ieaudzinot katrā skolēnā sapratni par valodu, matemātiku un dabaszinībām. Aktīva un idejām bagāta ir V.Frišenfelde, skolotāja prot bērnus iesaistīt ārpusskolas darbā. Skolotāja kopā ar audzēkņiem veiksmīgi piedalījusies dažādos novada, reģiona un valsts projektos un konkursos. Skolas absolventi novērtē V. Frišenfeldes devumu daudzu dundadznieku veiksmīgas karjeras dzīves pamatu veidošanā.

Atsaucīga padomdevēja kolēģiem un mentors jaunajiem pedagogiem, studentiem. Brīvo laiku skolotāja V.Frišenfelde velta tautas dejām, dejojot Dundagas deju kolektīvā “Dung-dang” un vairākkārt piedaloties Latviešu Dziesmu un deju svētkos.

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas ilggadēja direktore, krievu valodas un literatūras skolotāja Laima Grebska - skolas, novada un Latvijas patriote! Personība ar nenovērtējamu pieredzi un radošu skatījumu, atbalsts un iedvesmotājs kolēģiem un audzēkņiem. Savam sirdsdarbam skolā ir atdevusi vairāk nekā 50 gadu.

Laima Grebska ilggadēji, profesionāli un mērķtiecīgi vadījusi izglītības procesu Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā, bijusi novada skolu direktoru metodiskās apvienības, reģionālās jaunrades centra un reģionālā pieaugušo izglītības centra vadītāja, aktīvi, radoši un atbildīgi darbojoties Augstākās izglītības padomes sastāvā, Latvijas Inteliģences apvienības valdē, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā, u.c. 1998.–2000.gadā Laima Grebska ir bijusi LIVA prezidente.

Laima Grebska aktīvi iesaistījusies arī novada sabiedriskajā dzīvē: bijusi Neretas novada Domes deputāte, ar iniciatīvu darbojusies finanšu komisijā, kā arī kultūras, izglītības un sporta komisijā. Aktīvi piedalījusies Neretas kultūras pasākumu organizēšanā un vadīšanā.

Laimas Grebskas vārds pazīstams arī Latvijas tautas deju dejotājiem un viņu vadītājiem. Ir vadījusi Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas un Neretas pagasta tautisko deju kolektīvus, kuri regulāri piedalījušies novada un valsts deju svētkos.

Neretas vārds, pateicoties Laimas Grebskas radošajai darbībai, aizskanējis ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Viņa ir iniciatore Pasaules latviešu ģimeņu 3x3 nometņu organizēšanā Neretā.

Bauskas Valsts ģimnāzijas krievu valodas un literatūras skolotāja Malda Ignatjeva Bauskas Valsts ģimnāzijā, kas ir skolotājas vienīgajā darba vietā, nostrādājusi 44 gadus. Skolotāja ne tikai mācījusi krievu valodu un literatūru, bet bijusi gan klases audzinātāja, gan ilgus gadus veikusi direktora vietnieces izglītības jomā darbu, kā arī pildījusi direktora vietnieces metodiskajā darbā pienākumus. M.Ignatjeva ieguldījusi milzīgu darbu skolas izglītības programmu izstrādē un īstenošanā.

Skolotāja M.Ignatjeva 12 gadus ir vadījusi Bauskas rajona krievu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību, aktīvi iesaistījusies IZM un ISEC darba grupās centralizēto eksāmenu uzdevumu sagatavošanā. Skolotāja ar panākumiem vadījusi skolēnu zinātniski pētniecisko darbu novadā, kā arī viņas konsultētie skolēnu darbi ir augsti novērtēti gan Zemgales reģiona posma lasījumos, gan valsts mērogā.

Skolotāja aktīvi piedalījās skolēnu pārbaudes darbu izstrādāšanā un aprobācijā. Veicot metodiķes darbu, M.Ignatjeva aktīvi iesaistījās Valsts ģimnāziju sadarbības programmā.

M.Ignatjeva ir atsaucīga, atbildīga, erudīta un sirsnīga kolēģe, kura pārliecinoši pauž savus uzskatus, viņai nekad neapsīkst idejas, lai pilnveidotu mācību procesu un skolas vidi.

Balvu Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Anita Kamendere skolai, darba kolēģiem un skolēnu izaugsmei veltījusi sava mūžu 43 gadus, būdama izcila sava darba profesionāle ar augstu atbildības sajūtu.

Pati Anita Kamendere mēdza teikt, ka matemātika ir ļoti skaidra un loģiska zinātne, kurā viss ir atspoguļots formulās. Arī viņa dzīvē un darbā prata atrast īstās formulas, lai iedvesmotu kolēģus, motivētu skolēnus neapstāties pie sasniegtā un gūt godalgotas vietas matemātikas olimpiādēs novadā, reģionā un valstī, lai dāvātu dzīvesgudrību daudzo audzināmo klašu skolēniem.

Skolotājas Anitas Kemenderes laimes formula allaž ir bijusi ģimene, kurā smēlusies spēku, enerģiju un mīlestību, lai to tālāk izstarotu ikdienas gaitās.

Skolotājas Ievas Mozgas pedagoģiskā darba stāžs ir 48 gadi, no tiem lielākā daļa aizvadīta Varakļānu vidusskolā.

Piedaloties angļu valodas olimpiādēs, publiskās runas konkursos, skolotājas Ievas Mozgas audzēkņi gadu gaitā ieguvuši balvas Madonas starpnovadu olimpiādēs un konkursos. Skolotāja ir aktīva dažādu projektu un sadarbības pasākumu atbalstītāja skolā, Varakļānu

pilsētā un novadā, tulkojot, rakstot projektus angļu valodā, pavadot ārvalstu delegācijas. No 2023./2024.m.g. skolotāja ir atsākusi mācīt vācu valodu kā 2.svešvalodu.

Erudīcija, izsmalcināts humors, gara inteliģence – skolotājas rakstura šķautnes, kas bagātina katru audzēkni, kuram viņa māca angļu valodu. Gadu gaitā caur angļu valodas prizmu skolēni apgūst pasaules kultūra un aktualitātes politikā.

Skolotājas audzēkņi ar atzīstamiem panākumiem piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs, debašu klubā, diskusijās, publiskās runas konkursos. Skolēni veiksmīgi nokārto centralizētos eksāmenus angļu valodā optimālajā un augstākajā līmenī, apgūtās zināšanas izmanto praksē, studējot svešvalodas Latvijas augstskolās un ārvalstīs.

Ievas Mozgas vadītās stundas ir aktīvas, dinamiskas, kur viedokļu apmaiņa paplašina skolēnu redzesloku un veido demokrātisku vērtību sistēmu.

Skolotājas Ievas Mozgas raksturošanai atbilstoši ir Vinstona Čerčila vārdi: “Attiecies nopietni pret visu, ko dari, bet nekad – pret sevi.”

Pilsrundāles vidusskolas Svitenes un Bērsteles struktūrvienību vadītājas Guntas Novikas pedagoģiskā darba stāžs ir 53 gadi. Pedagoģe vienmēr ir bijusi īsta savas skolas saimniece, kura ar lielu atbildību, labām organizatora spējām vadījusi gan mācību, gan audzināšanas, gan saimniecisko darbu Svitenes skolā. Viņa ir pratusi panākt, ka gan skolēni, gan vecāki, gan skolotāji darbojas kopā, parādot labus sasniegumus dažādās jomās.

Darba gados skolotāja sevi ir parādījusi kā talantīgu, apzinīgu, mērķtiecīgu, radošu un profesionālu pedagogu. Ikdienā ieguldot lielu darbu, G.Novika spēja un spēj skolēniem dot nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas, daudz strādājot arī papildus obligātajām mācību stundām.

Gunta Novika vienmēr aktīvi ir darbojusies un iesaistījusies pagasta kultūras dzīvē. 10 gadus Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienībā “Mūzikas un mākslas skola” - vadīja stundas radošajās darbnīcās, izstrādāja metodiskos materiālus darbam stundās.

Gunta Novika turpina aktīvu pedagoģisko darbu kā struktūrvienību vadītāja, vadot Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienības - Bērsteles skolu un Svitenes skolu-, kurās šobrīd īsteno pirmsskolas izglītības programmas, gan veicot speciālā pedagoga pienākumus Pilsrundāles vidusskolā, gan aktīvi strādājot izglītības iestādes atbalsta komandā. Pēc savas iniciatīvas G.Novika vāc un apkopo vēstures materiālus un aprakstus par Svitenes skolas un Svitenes pagasta vēsturi, apkārtni, kultūras dzīvi, ir iekārtojusi materiālu krātuvi. Vada ekskursijas Svitenes pilī un stāsta par skolas un pils vēsturi. Gunta Novika ir Luda Bērziņa prēmijas laureāte, savā skolotājas darba mūžā saņēmusi daudzus pagodinājumus un pateicības.

Skolotāja Daila Semberga sarežģītajā bioloģijas pasaulē ievadījusi vairākas madoniešu paaudzes. Skolotāju Dailu Sembergu raksturojošā prioritāte mūža garumā ir bijis darbs. Skolotāja nav baidījusies no grūtībām, pieņēmusi izaicinājumus un pārmaiņas izglītības sistēmā, neskaitījusi darbā pavadītās stundas. Mācījusi dažādus mācību priekšmetus – arī ķīmiju un ģeogrāfiju bet kaislība visa mūža garumā palikusi bioloģija. Izlasīts, izpētīs un sakrāts viss iespējamais par šo tematu. Madonas pilsētas vidusskolā skolotājas grāmatas un pašas veidotie mācību materiāli parāda kā gandrīz 60 gadu garumā mainījušās mācību stundas, kas izmantots uzskatei, kā skolēni ieinteresēti apgūt bioloģiju. Tā ir viena D.Sembergas personības puse.

Otra puse ir skolotājas izaudzinātās izcilības, kuras šobrīd ir vadošie nozaru speciālisti, augstskolu vadītāji un mācību spēki, uzvarētāji starptautiskos konkursos un olimpiādēs. Skolotāja, jau būdama pensijā, kolēģiem palīdzējusi sagatavot skolēnus olimpiādēm un centralizētajam eksāmenam bioloģijā, konsultējusi skolēnus pētnieciskās pētniecības darbībā.

Skolotājas nopelns ir Madonas pilsētas vidusskolā savāktā skolas vēstures materiālu kolekcija. D.Sembergas sasniegumi novērtēti ar augstākajiem apbalvojumiem – Triju Zvaigžņu ordeni un Latvijas Republikas Ministru kabineta Goda diplomu par nozīmīgu ieguldījumu jauno talantu izglītošanā.

Skolotāja Daila Semberga vienmēr pratusi atrast tās stīgas, kas madoniešus mudinājušas tiekties uz izcilību, to var apliecināt viņas skolēni, kuru talanti tikuši pamanīti un attīstīti līdz mirdzumam.

Talsu Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Māra Spicberga – vārds, kas Talsu Valsts ģimnāzijas saimē vienmēr nozīmēs trīs vērtības - kvalitāte, atbildība un patriotisms. Māra Spicberga savai skolai, skolai, kuru absolvējusi, veltījusi 42 darba gadus.

Māra Spicberga - latviešu valodas un literatūras skolotāja. Skolotāja, kas bija prasīga pret skolēniem, kas rosināja iedziļināties valodas un literatūras mācību priekšmetā kā zinātnē un vienmēr uzsvēra būtiskākās vērtības – cilvēcību un cieņu pret mūsu valodu, tautu un valsti.

Viņa arī klases audzinātāja, kas veidoja cieņpilnas attiecības ar ikkatru skolēnu.

Māra Spicberga - direktora vietniece izglītības jomā 22 gadus, kas ar atbildību organizēja mācību procesu, rūpējoties par skolēnu augstiem sasniegumiem un ģimnāzijas tēla atpazīstamību novadā un valstī. Īpašs nopelns - skolēnu zinātniskās pētniecības darbu izstrādes noteikšana par prioritāti Talsu Valsts ģimnāzijā, kas veicināja Talsu novada atpazīstamību izglītības jomā Kurzemē un valstī.

Kolēģe, kam uzticējās, kolēģe, kas prata novērtēt situāciju, saskatīt dažādu jomu aktualitātes un kas prata atrast visprecīzākos vārdus, uzrunājot kolektīvu, liekot apzināties katra pedagoga darba nozīmību.

Māra Spicberga – cilvēks, kas joprojām ir gaidīts Talsu Valsts ģimnāzijā un kam, joprojām ienākot skolā, tiek veltīts laiks, lai ieklausītos un dalītos.

Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas bioloģijas skolotājas Helitas Stālbergas 40 gadu ilgais pedagoģiskais ieguldījums skolēnu izglītošanā ir vērā ņemams un novērtējams. Vēl šodien ikdienas darbā, izzinot dzīvo organismu būtību, likumsakarības un to mijiedarbības ietekmi uz vidi un cilvēku, skolotāja saviem skolēniem māca domāt, salīdzināt, analizēt un secināt, radot iespēju izprast uzdevumu dziļumu un attiecināt tos uz reālām un nestandarta dzīves situācijām.

25 gadus skolotāja vadījusi dabaszinātņu mācību jomu skolā, uzņemoties atbildību Eiropas Sociālā fonda iniciētā projekta “Dabaszinātnes un matemātika” aprobācijā, kā arī profesionāli vadījusi metodiskās meistarklases skolas un pilsētas mērogā.

Skolotājas ieguldījums darbā ar talantīgiem skolēniem vainagojies ar izciliem rezultātiem pilsētas un reģiona konkursos, mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniskās pētniecības darbu lasījumos.

Pašaizliedzīgā mīlestība pret savu priekšmetu un darba disciplīna ir dzinulis vēl joprojām uzņemties mentora pienākumus skolā, sniedzot milzīgu atbalstu jauniem pedagogiem priekšmeta metodikā un mācīšanas pieejā. Helitu Stālbergu raksturo stingra nostāja, neatlaidība, precizitāte, atbildība un sirdsdegsme it visā, ko viņa dara.

Marija Supe - Vecpiebalgas vidusskolas ilggadēja direktore un vēstures skolotāja - pedagoga darbā nostrādājusi 44 gadus, no tiem 31 gads atdots Vecpiebalgas vidusskolas augsmei un Latvijas izglītības politikas veidošanai. Mērķtiecīgi un prasmīgi vadot izglītības iestādes kolektīvu, M.Supe veidojusi izglītības iestādes saturu un filozofiju, akcentējot ārpusstundu aktivitāšu nozīmi katra skolēna personības veidošanā un Skolēnu parlamenta lomu skolas dzīvē.

Marijas Supes vadībā būtiski pilnveidota skolas materiāltehniskā bāze, kas ļāvusi nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu. Pateicoties M.Supes profesionālajam vadītājas veikumam, Vecpiebalgas vidusskola kļuvusi atpazīstama ne tikai Vidzemes reģionā, bet visā Latvijā.

Gan Latvijas pedagogu konferencēs un izglītības iestāžu vadītāju darba semināros, gan dažādos medijos M.Supe iesaistījusies domu apmaiņā un drosmīgi paudusi viedokli par aktuāliem jautājumiem izglītībā, tādejādi ietekmējot sabiedrības uzskatus.

Prasīga vispirms pret sevi un vadīto kolektīvu, apveltīta ar lielām darba spējām un zināšanām – šīs kvalitātes raksturo M.Supi - Vecpiebalgas vidusskolas ilggadējo direktori - pagodinājuma “Vecpiebalgas novada lepnums” nesēju. Dažas Marijas Supes – vadītājas un skolotājas - darba mūžā gūtās atziņas: “Kritizējot piedāvā, piedāvājot dari!”; “Tas ir sliktākais skolotājs un sliktākā pedagoģija, ja skola cenšas pierādīt, ka bērns nevar”; “Jo vairāk darba, jo vairāk var padarīt”.

Gundega Vekmane Ogres Valsts ģimnāzijā māca franču un angļu valodu. Skolotājas audzēkņi sekmīgi piedalās franču valodas olimpiādēs kā novadā, tā valstī, iegūstot godalgotas vietas. Gan franču, gan angļu valodu skolēniem ir iespēja papildus apgūt un pilnveidot, darbojoties tādos starptautiskajos projektos, kā Comenius, Erasmus, Erasmus+, eTwinning. Iesaistoties šajās aktivitātēm, audzēkņi ir papildinājuši savas zināšanas un prasmes ārpus Latvijas robežām, iegūstot sadarbības partnerus daudzās Eiropas valstīs. Tā ir skolotājas Gundegas Vekmanes pašiniciatīva – meklēt projekta partnerus citās valstīs, rakstīt projektu un, to vadot, arī īstenot. Skolotāja G.Vekmane starptautisko projektu aktivitātēs ir iesaistījusi daudzus Ogres Valsts ģimnāzijas skolotājus un skolēnus, kā arī popularizējusi starptautisko darbību gan Ogres novadā, gan valstī. Novērtējot paveikto, Ogres novada pašvaldība piešķīrusi skolotājai Gundegai Vekmanei pagodinājumu “Gada ogrēnietis” nominācijā “Starptautiskā sadarbība”.

Skolotāja Gundega Vekmane iemieso visas Ogres Valsts ģimnāzijas vērtības. Viņas pašiniciatīva un atbildība motivē skolēnus un kolēģus nemitīgi meklēt jaunas iespējas un izaicinājumus. Skolotājas enerģija un aizrautība ir iedvesmojoša, un Gundega Vekmane māca skolēniem ne tikai franču valodu, bet arī bagātina izpratni par Franciju un tās kultūras mantojumu. Gundegas Vekmanes brīvā laika aizraušanās ir sports, šarmantā franču mūzika, bet apņemšanās- kopā ar saviem audzēkņiem iemācīties un franču valodā dziedāt Marseljēzu.

Bijusī Akadēmisko programmu aģentūras ES Mūžizglītības programmas vecākā speciāliste Maija Vītuma vairāk nekā 50 gadus ir veltījusi izglītībai. Izcila metodiķe, sagatavojusi vairākus desmitus metodisko izdevumu un mācību materiālu

par matemātikas mācīšanas metodiku un didaktiku, īpašu uzmanību veltot vērtēšanas aspektam. Jau pagājušajā gadsimtā Maijas Vītumas vadībā tika izstrādāta un reāli ieviesta skolēnu matemātikas prasmju monitoringa sistēma. M.Vītuma vienmēr meklēja dažādus risinājumus, lai skolēnu zināšanu un prasmju līmenis matemātikā saglabātu pietiekami augstu līmeni. Matemātikas metodiķe ir dāsni dalījusies savā pieredze ar skolotājiem.

Strādājot Izglītības un zinātnes ministrijā, Maija Vītuma ir vadījusi pirmo neatkarīgās Latvijas Republikas pamatizglītības standarta matemātikā izstrādi un piedalījusies pirmo vispārējās vidējās izglītības standartu projektu izstrādē, kā arī izveidojusi pirmo skolēnu matemātiskās sagatavotības vērtēšanas metodiku. Sadarbībā ar profesoru Agni Andžānu Maijas Vītumas organizatoriskā darbība ir bijusi cieši saistīta ar matemātikas olimpiāžu kustību gan Latvijā, gan ārpus tās.

XX gadsimta otrajā pusē Latvijā tika izveidots skolu/ klašu “tīkls” ar padziļinātu matemātikas apguvi – matemātikas virziena klases un skolas. Tādējādi talantīgajiem skolēniem tika nodrošināta iespēja apgūt matemātiku jebkurā Latvijas reģionā un šajā sistēmā izauguši daudzi pazīstami matemātiķi, fiziķi un izcili tehnisko zinātņu pārstāvji. Maija Vītuma metodiski un organizatoriski ir atbalstījusi matemātikas virziena skolu kustību Latvijas izglītībā.

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas bioloģijas skolotājas Vitālijas Voliņas darba mūžs cieši savijies ar Valkas ģimnāziju (iepriekš Valkas 1.vidusskolu) kopš 1962.gada, pedagoģisko gaitu sākumā strādājot par mūzikas skolotāju, pēc tam, apgūstot papildus izglītību Daugavpils Pedagoģiskā institūta Dabaszinību fakultātē, par bioloģijas un ķīmijas skolotāju.

Skolotājas V.Voliņas darbu raksturo liela atbildība un pašaizliedzība, kā arī uzkrātā pieredze. Šīs kvalitātes palīdzējušas skolotājai ievadīt un darbā atbalstīt jaunos speciālistus. 51 gada ilgajā skolotājas darbā Vitālija Voliņa izmantojusi visdažādākās mācību metodes, viņa nenoliedzami bija ļoti stingra un prasīga skolotāja, vispirms prasības attiecinot pati pret sevi.

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas kolektīvs un pilsētas iedzīvotāji lepojas ar bijušo bioloģijas skolotāju, 2013.gada "Latvijas lepnums" titula ieguvēju Vitāliju Voliņu. Vairākām skolēnu paaudzēm skolotāja atmiņā palikusi ar savu profesionālo stingrību, vitalitāti, neatkārtojamo humora izjūtu un trāpīgajiem teicieniem.

Jānis Endele, sakot: “Šis ir mans laiks,” apstiprina, ka viņš – matemātikas skolotājs, skolas direktors, valsts un sabiedrisks darbinieks – savā mūžā ir darījis visu iespējamo, lai šo laiku piepildītu.

Jānis Endele – izcils matemātikas skolotājs, kura spilgtā personība, netradicionālā mācīšana un pedagoga talants piesaistīja tikpat spilgtus un talantīgus jauniešus, kas alka ne tikai iedziļināties un līkumot matemātikas labirintos, bet nokļūt tieši skolotāja Endeles mācītajā un audzināmajā klasē. Tā ir unikāla saite, kas dažādu paaudžu skolēnus ar savu skolotāju sasaistīja uz mūžu. Skolotāju ciena, joprojām atceras, atbalsta viņa idejas un kopā ar viņu pavada sirsnīgus atkalredzēšanās mirkļus.

Jānis Endele – spilgta un rosīga latviešu Trešās atmodas personība. Iemantojis tautas uzticību un ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē, balsoja par 4.maija deklarāciju, bet tikai divdesmit dienas pēc šī nozīmīgā notikuma, J.Endele kopā ar domubiedriem piepildīja vēl vienu spožu ideju – tika atjaunota ģimnāzija Cēsīs, par tās direktoru vietējā vara atstiprināja tieši Viņu. No gaiša sapņa, idejas, bet no nulles izejas pozīcijām izaudzēta jauna laika skola, kas, pārvarot grūtības, ne tikai gāja netradicionālu ceļu Latvijas izglītībā, bet piesaistīja domubiedrus – skolu vadītājus, pedagogus, skolēnus, vecākus, kas vēlējās un bija nobrieduši pārmaiņām ceļā uz izcilību izglītībā.

Atjaunotās ģimnāzijas pirmā gada 28. janvārī atdzima arī Draudzīgā Aicinājuma ideja – sākumā lokāli – vienas skolas ietvaros, toties vērienīgi, tad nesavtīgu dāvināšanas prieku arvien plašāk atbalstīja citas izglītības iestādes. Draudzīgā Aicinājuma ideja kļuva par Cēsu ģimnāzijas izaugsmes vadmotīvu un godpilnu skolas nosaukuma daļu. Lai valstiski iedzīvinātu ideju, Jāņa Endeles vadībā tiek dibināts Draudzīgā Aicinājuma fonds, kura mērķis ir – izcilības godināšana. Ar fonda atbalstītāju devumu J.Endele īsteno ilglaicīgus projektus, tie ir konkursi skolēniem, balva ”Cēsu skolotājs”, “Skolēnu stipendijas”, “Skolu reitinga” veidošana un skolu godināšana, “Draudzīgā Aicinājuma medaļas” pasniegšana piecās nominācijās un balva pedagogiem “Par mūža ieguldījumu izglītībā”. Un tā jau trīs gadu desmitus. Šo aktivitāšu pamatā ir J.Endeles pārliecība, ka “veselīga konkurence veicina attīstību”.

Kā pilna krūze ar spēcinošajām Latvijas bērzu sulām ir piepildīts Jāņa Endeles mūžs. No tā joprojām var smelties un iedvesmoties ikviens.