Latvijā ir daudzas un dažādas svētku un atceres dienas, arī 28.janvārim ir sava īpaša nozīme, to mēs pazīstam kā Draudzīgā aicinājuma dienu.
  1935.gadā pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma Latvijas ļaudis tika aicināti atcerēties savu skolu, dāvinot tai grāmatas, citas materiālās vērtības un sniedzot garīgo atbalstu.
  Šī nozīmīgā ierosme tolaik uzrunāja ikvienu un aicināja kļūt par savas skolas patriotu, atceroties skolas laiku un tajā gūtās zināšanas, kas bija laba ceļamaize turpmākajā dzīvē. Ļaudis labprāt atsaucās šim aicinājumam, un savas tā laika rocības robežās sniedza Latvijas skolām nepieciešamo materiālo atbalstu.
  Tā ir tāla vēsture, par ko mēs šobrīd lasām grāmatās un periodiskajos izdevumos. Vienlaikus ir apsveicami, ka šī tradīcija atdzima no jauna deviņdesmitajos gados, un nu tā ir kļuvusi par valsts un indivīda attiecību neatņemamu sastāvdaļu.

  Par jaunāko laiku Latvijas izglītības sistēmu mēs runājam divdesmit gadu kontekstā. Šis ir vērā ņemams laika periods, lai ar kritisku skatu novērtētu to kas ir paveikts, un kas nav izdarīts. Jāvērtē ir ne tikai skolēnu sekmes, jāvērtē ir arī pedagogu darbs un visa Latvijas izglītības sistēma kopumā.
  Šis laiks prasa pārmaiņas ikvienā jomā: gan politikā, gan izglītībā un jaunās paaudzes audzināšanas darbā, jo tikai mainoties mēs varam kļūt stiprāki un konkurētspējīgāki. Tikai vēlme apgūt jaunas zinības un pilnveidot savu intelektu ir progresa virzītājspēks. Izglītība ir tieši tā joma, kur šim virzošajam spēkam jāizpaužas visspēcīgāk, jo, veicinot jauniešos gribu apgūt zināšanas - kā eksaktās, tā humanitārās, mēs liekam pamatu izglītotai un plaukstošai Latvijai nākamajās paaudzēs.
  Latvija ir maza valsts, tās iedzīvotāju skaits nav liels un konkurence globālajā telpā ir milzīga. Lai mēs spētu izturēt pasaules izaicinājumus un arī paši spētu radīt šādus izaicinājumus, mums jāsasniedz tāds izglītības līmenis, kas spēj konkurēt ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules mērogā. Ja nevēlamies kļūt par lētā darbaspēka zemi, ja gribam Latviju padarīt par valsti ar augošu ekonomiku, kuru nevar sakropļot ne diletantiska ekonomiskā politika, ne mākslīgi radīta labklājība, mums ir jābūt gudriem un jāaudzina gudras arī nākamās paaudzes.
  Mums ir jāmācās ne tikai no kļūdām, bet arī jārada visi apstākļi, lai Latvijas jaunā paaudze gūtu labu izglītību, lai pēc tam savas zināšanas liktu lietā Latvijas labā. Laiks nav mūsu sabiedrotais, jo izglītības, jo īpaši augstākās, reformēšanā jārīkojas nekavējoši. Tikai zināšanas un to pielietojums inovatīvu un konkurētspējīgu produktu radīšanā var padarīt Latviju par valsti, kas ir konkurētspējīga pasaulē un kuras radītajiem produktiem ir augsta pievienotā vērtība.
  Ar šo gadu „Draudzīgais aicinājums” gūs jaunu pieeju, taču tas nenoliedzami turpinās aizsākto vēsturisko tradīciju, sniedzot praktisku atbalstu savai skolai. Jaunā pieeja Draudzīgajam aicinājumam palīdzēs izvērtēt skolu sniegumu, veicinās konkurenci, tas ir, “cīņu” par skolēnu, ceļot izglītības kvalitāti kopumā. Tiks veidots objektīvs skolu reitings, kurš balstīsies uz godīgiem, matemātiskos aprēķinos sakņotiem kritērijiem pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem.
  Gribu uzsvērt, ka šāds vērtējums būs nozīmīgs skolai, jo tas atklās konkrētās skolas vietu visā Latvijas izglītības sistēmā. Vienlaikus šim vērtējumam būs liela nozīme arī skolēna izvēlē par labu tādai mācību iestādei, kura piedāvā ne tikai zināšanas, bet arī dod kvalitatīvu pamatu startam augstākajās mācību iestādēs. Savukārt pedagogi šo reitingu varēs uzskatīt par sava darba vērtējumu.
  Lai Latvijai zinošas un labi izglītotas nākamās paaudzes!Lai Draudzīgajam aicinājumam daudz sekotāju un patriotu!