Jaunais vidusskolēnu centralizēto eksāmenu (CE) rezultātos balstītais reitings mūs sagaida jau šā gada novembrī. Sarunā reitinga izstrādātājs, Draudzīgā aicinājuma fonda vadītājs Jānis Endele pauž pārliecību – izglītības kvalitāti pārvēršot kvantitatīvos rezultātos, nedrīkst pazaudēt svarīgāko – iegūtās zināšanas.
  „Skolu galvenais uzdevums ir dot zināšanas. Ja vēlamies objektīvi novērtēt šo skolu spēju, tad citas datu bāzes valstī bez CE rezultātiem nemaz nav. Esam noteikuši, ka CE rezultātus vērtēsim ģimnāziju, pilsētu vidusskolu, lauku vidusskolu, arodvidusskolu, tehnikumu, mūzikas un mākslas skolu, kurās iegūst vidējo izglītību, iespējams, arī vakarskolu vidū.”

Kā zināšanu kvalitāti pārveidosiet kvantitatīvos rādītājos?
  Izglītības un zinātnes ministrijā CE tiek centralizēti vērtēti, un to kvalitāte novērtēta ar attiecīgu līmeni – A, B, C, D, E. F. Mūsu projektā kvalitātes vērtējums tiks aprakstīts ar matemātiskiem simboliem. Lai veiktu kādu kopsavilkumu, no kvalitātes jāpāriet uz kvantitāti, tāpēc katram no zināšanu līmeņiem piesaistīsim skaitli. Esam izvēlējušies, ka šie skaitļi būs desmitnieka robežās. Esam gandrīz pārliecināti, ka neatkarīgi no tā, kādā veidā izvēlamies skaitļu piesaisti, gala rezultāts skolas vērtējumā atšķiras ļoti minimāli, pat ne 1% robežās. Protams, absolūtas patiesības jau šajos vērtējumos nekad nebūs, bet ļoti svarīgi, lai mūsu izvēle, aprakstot rezultātus, nedotu krasi atšķirīgus rezultātus. Līdz jūnijam būšu izveidojis reitinga testa variantu, tad arī lūkosim, kā būs izdevies.
Izskanējuši pārmetumi, ka šāda skolu vērtēšana izraisa nepamatotu sacensību, kas nevar tikt saistīta ar Draudzīgā aicinājuma ideju.
  Dāvināšanas idejas pašmērķis nebija vienkārši sadāvināt skolai dažādas grāmatas, bet gan ideja sniegt bērniem iespēju mācīties un attīstīties tālāk. Šodien mēs sakām – „celt izglītības kvalitāti”. Iepriekšējais reitings, kas tika balstīts uz skolēnu sasniegumiem valsts olimpiādēs, bija virzīts uz „īpašo kvalitāti”. Reitings neaptvēra visas Latvijas skolas. 10 gados bija aptuveni 120 skolas, kas parādījās labāko vidū, taču savstarpējā konkurence neapšaubāmi veicināja izaugsmi. Skolās, kur skolotāji maksimāli cenšas iedot vajadzīgāko skolēnam, panākumi neizpaliek.
Kādas problēmas saskatāt jaunā reitinga veidošanā?
  Piemēram, problēmas saskatām lauku skolām, kur pie vidusskolas ir arī vakarskolas klases. Secinot, ka neklātienes skolēnu rezultāti bieži vien ir zemāki nekā dienas skolēniem, turklāt, ņemot vērā, ka neklātnieku rezultāti netiek atšķirti no dienas skolas rezultātiem, pieļaujam, ka vakarskolu klašu skolēnu rezultāti varētu pazemināt kopējo skolas līmeni. Taču mēs kopā ar Vasiļevska kungu [Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis] meklēsim izeju, lai varētu šo situāciju risināt un rezultātus dalīt.
Zinot, ka vidusskolēnu skaits sarūk, reitings varētu būt zināma veida siets, kas atsijās uz mācību rezultātiem matemātikā, latviešu valodā, vēsturē un angļu valodā vērstas skolas un tās, kurām ir citas prioritātes.
  Šie četri mācību priekšmeti ir tie, kuros masveidā tiek likti eksāmeni, taču apzināmies arī citu eksakto priekšmetu būtiskumu. Šobrīd vēl viena problēma saistās ar fizikas, ķīmijas, bioloģijas priekšmetu vērtēšanu. Iespējams, liksim tos vienotā – dabaszinātņu blokā. Piemēram, ja no klases, kurā ir 20 skolēni, fizikā eksāmenu liek tikai viens skolēns un izdara to A līmenī, nebūtu objektīvi teikt, ka šī skola fizikas mācīšanā valstī ir vislabākā. Tātad vēl būs jāliek ierobežojums uz skolēnu skaitu, bet mēs ļoti negribētu atstāt šos priekšmetus nevērtētus. Paskatoties uz CE datu bāzi, redzu ļoti mainīgu situāciju – katru gadu ir atšķirīgs skolēnu skaits, kas izvēlas kārtot eksāmenus šajos eksaktajos mācību priekšmetos. Bet tas nākamgad. Tāpat nākotnē domāts vērtēt arī skolu progresu, salīdzinot ar iepriekšējā gada rezultātiem. Īpaši būtiski tas varbūt varētu ietekmēt lauku skolas un pilsētu vidusskolas. Taču šogad novembrī nominēsim skolas četrās skolu grupās – ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, laiku vidusskolas un specializētās vidusskolas –, kā arī četru mācību priekšmetu grupās – latviešu valoda, matemātika, vēsture un angļu valoda. Tomēr kopumā es uzskatu, ka mēs beidzot varēsim redzēt, kāds tad valstī ir zināšanu līmenis vidusskolās.
Vai jūs personīgi piekrītat, ka CE rezultātos balstīts reitings ir objektīvs skolu darba kvalitātes mērītājs?
  Strādājot 48 gadus izglītībā, neviens cits reitings nav radīts, lai arī to var darīt jebkurš, kurš to spēj un grib. Jebkura kvalitāte ir jāpārveido arī kvantitātē, savādāk nevar neko novērtēt. Ministrijā ir vesels sektors, kur darbinieki strādā izglītības kvalitātes jomā. Taču – kur ir viņu pienesums, ja nevar skolas novērtēt? Es arī nesaprotu skolu paniskās bailes no skolu vērtējuma. Mans dēls ir mācījies gan Amerikā, gan Lielbritānijā, un, papētot reitingus šinīs valstīs, redzu, ka vērtēta tiek katra skola un bērniem izglītības iestāde tiek izvēlēta, skatot tieši reitingus. Tiesa, tur, atšķirībā no mūsu valsts, drošības līmenis ir daudz labāks, taču viņi izvēlas skolas, skatot tieši no drošības līmeņa. Tur vairākas skolas kvalitātes tiek aprakstītas ar kvantitāti, jo savādāk nevar novērtēt – skola man ir piemērota vai nav?
  Novērtēt skolotāju kvalifikācijas līmeni arī nav jēgas. Maģistra grāds nenosaka kvalitāti, šo grādu var viegli iegūt. Ja skolotājs ar zinātnisko grādu nav zināšanas iedevis bērniem, tad šai it kā kvalitātei nav nozīmes.
  Pilnu intervijas tekstu lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 10.februāra numurā.