Latvijā augsta līmeņa vidējo izglītību var iegūt ne tikai valsts ģimnāzijās, bet arī pilsētu mikrorajonu un lauku vidusskolās. Tāds secinājums rodas, aplūkojot Draudzīgā aicinājuma fonda un "Nordea bankas" kopīgi veidoto skolu reitingu, kas tapis, ņemot vērā skolu absolventu sasniegumus centralizētajos eksāmenos.


Jau otro gadu pēc kārtas līdere gan ir Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kuras absolventi uzrādījuši augstus sasniegumus vai visu mācību priekšmetu eksāmenos. Toties otrajā vietā arī nemainīgi ir Rīgas 64. vidusskola, kur netiek veikta skolēnu atlase, bet skoloti visi mikrorajona bērni, kas piesakās mācībām šajā skolā. Tāpat Latvijas labāko skolu divdesmitniekā iekļuvušas lauku apdzīvoto vietu vidusskolas – Bērzpils, Tilžas un Špoģu.

Šādā veidā skolas reitingo gan tikai otro gadu, tāpēc par tendencēm skolu topā pagaidām grūti spriest.

Draudzīgā aicinājuma fonda vadītājs un reitinga izstrādātājs Jānis Endele stāsta, ka nākamgad atkal tiks mainīta konkursa metodoloģija. Tas saistīts ar to, ka nākamgad centralizētajos eksāmenos vairs netiks piešķirti līmeņi no A līdz F. Sertifikātā par eksāmenu nokārtošanu tiks uzrādīts tikai saņemto procentpunktu skaits. Līdz ar to reitinga veidotājiem priekšā nav viegls uzdevumus – jāizdomā, cik reitinga punktus piešķirt par katru iegūto procentu. J. Endele gan negaužas, jo uzskata, ka jaunā sistēma būs godīgāka.

"Latvijas Avīze" publicē daļu skolu reitinga. Plašāku informāciju par katru Latvijas ģimnāziju un vidusskolu, tās skolēnu sasniegumiem dažādos mācību priekšmetos var gūt tīmekļa vietnē www.konkurss.lv.

Pārsteigums gan varētu būt, redzot, ka daļa skolu, kuras pat saņēmušas vairāk punktu nekā reitinga uzvarētājas, vietu sadalē nepiedalās, jo esot ārpus konkursa. J. Endele skaidro: konkursa nolikums paredz, ka, lai skola piedalītos vietu sadalē, nepieciešams, lai izvēlēs centralizētos eksāmenus kārtotu noteikts skolēnu skaits.

Piemēram, ja eksāmenu vēsturē kārto tikai viens skolēns, skolai vieta reitingā netiek piešķirta, lai cik labi šis skolēns eksāmenu arī nokārtotu. No lauku skolām katrs eksāmens jākārto vismaz trim skolēniem, no ģimnāzijām – vismaz 10 procentiem.

Viedokļi

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis: "Tas ir būtiski, ka tiek veidoti Latvijas skolu reitingi, taču tie nav vienīgais, pēc kā var vērtēt, cik katra skola laba. Piemēram, par izglītības kvalitāti jaunākajās klasēs pēc tiem nevar spriest, jo jaunākās klasēs nav šādu eksāmenu, turklāt virzāmies uz to, lai nākotnē jaunākajiem skolēniem būtu vēl mazāk pārbaudes darbu, bet vairāk diagnosticējošo darbu. Attiecībā uz Draudzīgā aicinājuma fonda reitingu varu teikt – labi, ka ir tik noderīga privāta iniciatīva, kas turklāt turpina attīstīties. Labi, ka reitinga rezultāti ir plaši pieejami sabiedrībai. Arī Izglītības un zinātnes ministrija ir tos izmantojusi, lai analizētu situāciju skolās. Analīzes rezultātus izmantojam, gatavojot politiskās iniciatīvas. Sagaidu, ka arī skolas un skolēnu vecāki šos rezultātus vairāk analizēs."

Draudzīgā aicinājuma fonda vadītājs, reitinga izstrādātājs Jānis Endele: "Reitings jāveido ilgāku laiku, lai tam rastos pievienotā vērtība. Ceram ar laiku reitingu izveidot tā, lai būtu datubāze par visiem skolēniem, kas iestājušies 10. klasē, – par to, kāds bijis viņu zināšanu līmenis, iestājoties vidusskolā. Pēc tam centralizēto eksāmenu rezultātus varēs salīdzināt ar skolēna līmeni 10. klases sākumā un redzēt, cik daudz skola viņam ir iedevusi. Reitings, kas parādītu, cik skola dod saviem skolēniem, tad arī būtu īstais reitings."